— Nē, nē. Šie ir citādi. Mēs tikai atbrīvojam karu pārcietušos indivīdus un to pēcnācējus no ekspansijas un agresijas tieksmēm un dodam tiem iespēju dzīvot mierā mūsu pārvaldībā. Bez mūsu uzraudzības viņi ir sevi iznīcinājuši, un bez tās viņi iznīcinātu sevi atkal.
— Kāds jums no tā labums?
Deviens šaubīdamies pavērās lielajā primātā. Vai tiešām bija nepieciešams vēl skaidrot, kas ir dzīves galvenais prieks?
— Vai tad jums nav prieka kādam palīdzēt? — viņš jautāja.
— Turpiniet! Kas vēl? Ko jūs no tā gūstat?
— Protams, planētas maksā Harrijai kontribūcijas.
— Ahā!
— Atlīdzība par kādas sugas izglabšanu ir visai pieticīga, — Deviens iebilda, — un mums taču rodas izdevumi, kas jāsedz. Kontribūcija nav liela un tiek noteikta atbilstoši planētas iespējām. No pasaules, kas bagāta ar mežiem, tā var būt ikgadēja kokmateriālu piegāde, no kādas citas planētas — mangāna sāļi. Šo movu planētai nav nekādu dabas bagātību, un viņi paši piedāvājās dot mums zināmu skaitu indivīdu, ko mēs izmantojam kā apkalpojošo personālu. Viņi ir visspēcīgākie no lielajiem primātiem, un mēs nesāpīgā veidā tiem pielietojam smadzeņu darbību bremzējošus preparātus . ..
— Lai padarītu viņus par kretīniem?