Pēc Skonfīlda domām, Jozefs Flāvijs iedvesis Lūkam arī vēl citas idejas. Tā, piemēram, Sīrijas vietvalža Kvi- rīnija rīkotā tautas skaitīšana, ko nepiemin neviens cits evaņģēlists, arī aizgūta no Flāvija. Lūka šo apstākli izmantojis, lai motivētu Marijas un Jāzepa ierašanos Bet- lēmē. Tāda izcelsme ir lakoniskajai piezīmei par ga- liliešiern, «kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem» (Lūkas ev., 13:1). Tā jēga būtu nesaprotama, ja «Jūdu senatnē» nebūtu lasāms par nežēlīgi apspiestajiem nemieriem, kurus izraisīja tas, ka Pilāts Jeruzalemes jaunā akvedukta celšanai bija pievācis tempļa vērtslietas. Skonfīlds uzskaita vēl citas analoģijas. Šajā sakarā, noslēdzot šo visai konspektīvo ieskatu «ietekme- loģijas» jomā, minēsim kādu visai savdabīgu Roberta Greivsa novērojumu. Šis angļu pētnieks, kurš pazīstams ar savām oriģinālajām, lai gan reizēm visai pārdrošajām hipotēzēm, apgalvo, ka Lūka esot aizņēmies pat no Apu- lēja «Zelta ēzeļa jeb pārvērtībām vienpadsmit grāmatās» — šī tagad klasikā ieskaitītā sadzīves romāna. Un patiesi, nav noliedzams, ka vienā gadījumā abu tekstu tematiskā sakritība ir acīm redzama.
Kā vienīgais no visiem evaņģēlistiem Lūka savā darbā pārstāsta diezgan mīklainu epizodi par diviem mācekļiem, kuri ceļā uz Emmausas pilsētiņu sastop no miroņiem augšāmcēlušos Jēzu (Lūkas ev., 24:13—32). Tur mēs starp citu lasām:
«Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadiju no Jeruzalemes, vārdā Emmausa. Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas. Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem. Bet viņu acis tapa turētas, ka tie viņu nepazina. Un viņš tiem sacīja: «Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?» Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm. Tad viens, ar vārdu Kleops, atbildēja un viņam sacīja: «Vai tu viens esi tāds svešinieks Jeruzalemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?» Un viņš tiem sacīja: «Kas tad?» Un tie viņam sacīja: «Tas ar Jezu no ? Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos dieva un visas tautas priekšā.»»