Visi šie apstākļi noteica, ka tautai, kas apdzīvoja Nīlas ieleju, bija vai nu jāiet bojā — ja tā būtu vāja, vai arī jāiemācās regulēt ūdeņus — ja tā būtu ģeniāla. Senie ēģiptieši, būdami ģeniāli, radīja civilizāciju.

Jau pirms sešiem tūkstošiem gadu ēģiptieši ievēroja, ka ūdens līmenis Nīlā ceļas, kad saule ir zem Sīriusa zvaigznes, un krītas, kad tā tuvojas Svaru zvaigznājam. Šis novērojums pamudināja ēģiptiešus sākt astronomiskus novērojumus un laika skaitīšanu.

Lai saglabātu ūdeni visam gadam, viņi izveidoja vairākus tūkstošus jūdžu garu kanālu tīklu, bet, lai novērstu plūdus, būvēja varenus aizsprostus un raka ūdenskrātuves. Mākslīgais Mericla ezers, piemēram, aizņēma trīssimt kvadrātkilometru lielu platību, un tā dziļums bija divpadsmit stāvi. Turklāt gar Nīlu un kanāliem cēla. vienkāršas, taču ērtas hidrauliskas ierīces, ar kurām varēja smelt auglīgo ūdeni un aplaistīt ar to laukus, kas atradās vienu vai divus stāvus augstāk. Piedevām vajadzēja ik gadus attīrīt piesērējušos kanālus, labot aizsprostus un būvēt augstu izvietotus ceļus karaspēkam, lai tas varētu veikt pārgājienus jebkurā gadalaikā.

Šie grandiozie darbi līdzās zināšanām astronomijā, mērniecībā, mehānikā un būvniecībā prasīja lielisku darba organizāciju. Gan aizsprostu nostiprināšana, gan kanālu attīrīšana tika veikta milzīgā platībā un bija jāizdara paredzētajā laikā. Tas radīja nepieciešamību izveidot desmitiem tūkstošu lielu strādnieku armiju, kas darbotos saskaņā ar noteiktu plānu un vienotā vadībā, — armiju, kurai bija vajadzīgi bezgala daudzi mazi un lieli komandieri, neskaitāmas nodaļas, kas izpildītu dažnedažādus darbus, vērstus uz vienu mērķi, — armiju, kas prasīja milzīgus pārtikas krājumus, kā arī papildspēkus un līdzekļus.

Ēģipte prata organizēt šādu strādnieku armiju, un šai armijai tā var pateikties par saviem diženajiem veikumiem. To acīmredzot radījuši priesteri — ēģiptiešu prātnieki, un viņi arī izstrādājuši plānus darbiem, kuri vēlāk tika veikti pēc ķēniņu jeb faraonu rīkojumiem. Tādā kārtā ēģiptiešu tauta sava uzplaukuma laikā veidoja it kā vienotu organismu, kurā priesteri iemiesoja domu, faraons — gribu, tauta — ķermeni, bet paklausība — cementu.