«Ja dievi mani būtu radījuši nevis par ķēniņa jaunāko dēlu, bet gan par faraonu, es, gluži kā Ramzess Lielais, iekarotu deviņas Ēģiptei nezināmas tautas, uzbūvētu templi, kas lieluma ziņā pārspētu Tēbas, bet sev uzceltu piramīdu, kurai blakus Heopsa kapenes izskatītos kā rožu krūms līdzās augstai palmai.»

Saņēmis tik ilgoto troņmantnieka titulu, jaunais princis lūdza tēvu žēlīgi iecelt viņu par Menfatas korpusa komandieri, uz ko Ramzess XII, apspriedies ar dieviem, kuriem bija līdzīgs, atbildēja, ka to darīšot, ja troņmantnieks pierādīšot savas spējas komandēt lielu karaspēku kaujas apstākļos.

Šai sakarā tika sasaukta padome, kura vadīja kara ministrs Herhors, visdižākās svētnīcas — Tēbu Amona tempļa virspriesteris.

Padome nolēma: troņmantnieks mesores mēneša vidū (jūlija sākums) savāks desmit pulkus, kuri izvietojušies starp Memfisu un Buto pilsētu pie Sebenitas līča. Ar šo desmittūkstoš vīru lielo korpusu, kas sagatavots kaujai, apgādāts ar kara mašīnām un pajūgiem, troņmantnieks dosies uz austrumiem — uz karavānu ceļu, kurš stiepjas no Memfisas līdz Hetemai gar Gošenas zemes un Ēģiptes tuksneša robežu.

Vienlaikus ģenerālis Nitagers, tās armijas virspavēlnieks, kas sargā Ēģipti no Āzijas tautu iebrukumiem, no Rūgto ezeru puses dosies pretī troņmantniekam.

Abas armijas, Āzijas armija un rietumu armija, sastapsies Pi-Bailas pilsētas apkaimē, tuksnesī, lai netraucētu lauku darbos Gošenas zemes strādīgos zemniekus.

Troņmantnieks tiks atzīts par uzvarētāju, ja neļaus Nitageram sevi pārsteigt, tas ir, ja pagūs sapulcēt karaspēku un sagaidīt pretinieku pilnā kaujas gatavībā.

Prinča Ramzesa nometnē uzturēsies arī pats kara ministrs Herhors, kas sniegs faraonam ziņojumu par manevru gaitu.

Robežu, kas šķīra tuksnesi no Gošenas zemes, veidoja divas satiksmes līnijas — kuģniecības kanāls no Memfisas līdz Timsāha ezeram, un lielais karavānu ceļš. Kanāls stiepās vēl pa Gošenas zemi, bet karavānu ceļš — jau pa tuksnesi, kuru abi lokveidīgi aplieca. Kanāls bija redzams no trakta gandrīz visā garumā.