Pietiekami pamatīgi iepazinies ar šīm vērtīgajām atzīmēm, es sāku meklēt jaunus Gorjuhinas ciema vēstures avotus. Un drīz vien mani pārsteidza to pārpilnība. Ziedojis veselus sešus mēnešus to iepriekšējām studijām, es beidzot sāku sen kāroto darbu — un ar dieva palīgu to pa­beidzu 1827. gada novembra mēneša 3. dienā.

Un tagad, tāpat kā kāds man līdzīgs vēsturnieks, kura vārdu vairs neatceros, beigdams savu grūto darbu, nolieku spalvu un skumju sirdi dodos savā dārzā pārdomāt, ko esmu veicis. Arī man liekas, ka, uzrakstījis Gorjuhinas vēsturi, vairs neesmu pasaulei vajadzīgs, ka mans pienākums veikts un ka man laiks doties pie miera!

Še pielieku to avotu sarakstu, kurus esmu izman­tojis, sacerot Gorjuhinas ciema vēsturi:

1. Veclaiku kalendāru krājums, 55 daļas. Pirmās 20 daļas rakstītas senlaicīgā rokrakstā ar saīsinājumu zīmēm. Šo hroniku sarakstījis mans vectēva tēvs Andrejs Stepanovičs Belkins. Tā atšķiras ar savu skaidro un īso izteiksmi, piemēram: «4. maijs. Sniegs. Triška par rupjību pērts. 6. — brūnā govs nosprāga. Seņka par piedzeršanos pērts. 8. — skaidrs laiks. 9. — lietus un sniegs. Triška pērts laika dēļ. 11. — skaidrs laiks. Irdens sniegs. Nomedīju ar suņiem trīs zaķus,» — un tamlīdzīgi, bez liekas gudrošanas … Pārējās 35 daļas rakstītas dažādā rokrakstā, lielāko tiesu tā sauktajā bodnieku rakstā ar saīsinājumu zīmēm un bez tām, vispār plaši, nesakarīgi, nevēro­jot pareizrakstību.