Šur tur manāma sievietes roka. Šai nodaļā atrodas mana vectēva Ivana Andrejeviča Belkina un manas vecmāmuļas — viņa sievas Eip- raksijas Aleksejevnas, kā arī pārvaldnieka Garbo- vicka piezīmes.

2.    Gorjuhinas ķestera hronika. Šo jauko rokrakstu es atradu pie sava popa, kas apprecējis hronista meitu. Pirmās lapas bija izplēstas, un priestera bērni tās bija izlietojuši tā saucamajiem pūķiem. Viens no tādiem iekrita arī manā sētsvidū. Es to pacēlu un grasījos jau atdot bērniem, kad pamanīju, ka tas aprakstīts. No pašām pirmajām rindām es noskārtu, ka pūķis taisīts no hronikas, un, par laimi, paguvu paglābt atlikušo. Šī hronika, ko ieguvu par četverti auzu, ievērojama ar dziļdomību un neparastu valo- dīgumu.

3.    Mutiski nostāsti. — Es nenoniecināju neviena vēstījuma. Bet jo sevišķi man jāpateicas Agrafenai Trifonovai, stārasta Avdeja mātei, kas, kā stāsta, bijusi pārvaldnieka Garbovicka mīļākā.

4.  Pagasta ruļļi ar agrāko stārastu piezīmēm (rēķinu un izdevumu grāmatas), zīmējoties uz zemnieku tiku­mību un turību.

Valstība, ko tās galvaspilsētas vārdā dēvē par Gor­juhinu, uz zemeslodes aizņem vairāk nekā 240 dese­tīnu platības. Iedzīvotāju skaits sniedzas līdz 63 dvē­selēm. Ziemeļos tai saiet robežas ar Djeriuhovas un