Vīrieši parasti precas 13 gadu veci ar 20 gadu jaunavām. Sievas sit. savus vīrus 4 vai 5 gadus. Pēc tam vīri sāk sist sievas; tādējādi abiem dzimumiem ir savs valdīšanas laiks un līdzsvars ievērots.

Bēru sarīkošana notikusi šādā kārtā. Jau nāves dienā mirušo aiznesa uz kapsētu — lai istabā tīri par velti neaizņemtu lieku vietu. Tāpēc gadījās, ka pie­derīgiem par neizsakāmu prieku mirušais sāka šķa- vāt vai žāvāties taisni tai brīdī, kad viņu šķirstā iznesa pa ciema vārtiem. Sievas apraudāja vīrus vai­manādamas un skaitīdamas: «Gaišumiņ, mana brašā galviņa! Kam tu mani pamet? Kā lai tevi pieminu?» Pārnākot no kapsētas, nelaiķim par godu sākās bēru svinības, un radi un draugi bija piedzērušies 2—3 die­nas vai pat visu nedēļu atkarībā no sirsnības un pieķeršanās viņa piemiņai. Šīs senlaiku paražas godā vēl šobaltdien.

Gorjuhiniešu apģērbam piederējās krekls, ko val­kāja virs biksēm, un tā ir viņu slāviskās izcelšanās pazīme. Ziemā viņi valkāja aitādas kažoku, bet vai­rāk gan izskata pēc nekā aiz īstas nepieciešamības — jo kažoku parasti uzmeta uz viena pleca un nosvieda pie vismazākā darba, kas vien prasīja kustības.