Piemēra pēc minēsim te šo satīrisko dzejoli:

Uz to lielu bajārsētu Stārasts Antons staigā možs, (2) Birkas azoti nes drošs, (2) Saka: bajāram tās dos'. Bajārs tikai skatās, Groza acis platās. Ak, tas Antons, stārastiņš, Kungus smalki apzog viņš! Ciemu pliku izģērbis, Savu sievu apģērbis.

Tādā kārtā iepazīstinājis savu lasītāju ar Gorjuhi­nas etnogrāfisko un statistisko stāvokli un ar tās iemītnieku tikumiem un paražām, sākšu tagad pašu nostāstu.

TEIKSMU LAIKI STĀRASTS TRIFONS

Valdīšanas veids Gorjuhinas ciemā vairākas reizes mainījies. Ciems pēc kārtas atradies gan vecajo pār­valdīšanā, ko izvēlē ciema sapulce, gan pārvaldnieku, kurus ieceļ muižnieki, un pēdīgi pašu muižas īpaš­nieku rokās. Šo dažādo pārvaldīšanas veidu la­bumus un ļaunumus es aprādīšu savā turpmākajā stāstījumā.

Gorjuhinas dibināšana un tās pirmatnējie iedzīvo­tāji tīti neziņas krēslā. Neskaidri nostāsti pauž, ka Gorjuhinas ciems reiz bijis bagāts un liels ciems, ka visi tā iedzīvotāji bijuši turīgi, ka nodevas vāktas reizi gadā un vairākos vezumos nez kam sūtītas. To­laik visu pirkuši par lētu maksu, bet dārgi pārdevuši. Pārvaldnieku nav bijis, stārasti nevienam nav darī­juši pāri, iedzīvotāji strādājuši pavisam maz un dzī­vojuši cepures kuldami, un gani ganījuši, zābakos āvušies.



18 из 24