—    Mēs deram, ka jūs prātojat par jaunu sejas krāsu, — Reiberāks atbildēja.

—   Nē, mani kungi, — teica Kvēls, — mēs runājam par medībām.

—Ak, Kupidona kungs, — Busī turpināja,— medībām laiks ir par aukstu. Jūs sasaldēsities.

—  Monsieur, — Možirons pieklājīgi atbildēja, — mums ir adīti kamzoļi un silti cimdi.

—  O, tas mani nomierina, — Busī sacīja. — Vai jūs drīz dosities medībās?

—   Varbūt jau šonakt, — Šombergs atbildēja.

—   Par «varbūt» nav ko runāt. Tas ir noteikti zināms, ka šonakt mēs medīsim, — Možirons apstiprināja.

—   Es par to ziņošu karalim, — sacīja Busī. — Ko gan viņa majestāte teiks, kad no rīta uzzinās, ka visi viņa draugi saslimuši ar iesnām?

—  Nepūlaties velti, monsieur, ziņodams karalim, — Kvēls teica. — Viņa majestāte zina, ka mēs dosimies medībās.

—   Ko jūs medīsit? Vai cīruļus? — Busī noskaities jautāja.

—   Nē, monsieur, — Kvēls atbildēja, — mēs medīsim mežakuili.

—   Un kur ir zvērs? — Atrāžs vaicāja.

—   Ir jau sadzīts, — Šombergs paskaidroja.

—   Bet ir taču jāzina viņa gaitas, — Livaro piebilda.

—   Gan jau par tām uzzināsim, — d'O atbildēja. — Monsieur Busī, vai jūs medībās nepiedalīsities?

—   Nē, — uzrunātais atbildēja. — Nē, man nav laika. Rīt man jābūt pie Alansonas hercoga, lai sagaidītu grāfu Monsoro, ko, kā jūs zināt, viņa augstība ir iecēlis par savu virsjēgermeistaru.