Svētā Antonija vārti bija akmeņu spraislis, kas kreisajā pusē saistījās ar Bastīliju.

Iepretim šiem vārtiem pilsētas pusē nepacēlās neviena māja, vienīgi augsti mūri. Labajā pusē šie mūri piederēja Svētā Paula baznīcai, kreisajā — Bas- tīlijas cietoksnim. Bastīlijas galā, Svētās Katrīnas ielas pusē, mūri veidoja stūri, aiz kura sākās namu grupa.

Šo vecās Parīzes daļu neapgaismoja neviens lukturis. Gaišajās naktīs varēja redzēt slejamies drūmo, majestātisko un nesatricināmo Bastīliju, kas varena pacēlās pret debesu zilgmi. Tumšās naktīs tur melnoja tikai tumšs plankums, kurā vietumis bija redzams dažs blāvi apgaismots logs.

Šai naktī, kas sākās ar salu un beidzās ar biezu sniega segu, neviena gājēja soļi netricināja sasalušo zemi uz ceļa, kurš veda priekšpilsētas virzienā. Taču uzmanīga acs mūru stūrī pie torņa būtu pamanījusi vairākas melnas ēnas, kas cīnījās ar nežēlīgo saltumu un mēģināja likt straujāk ritēt savām asinīm.