—    Ir jau labi, lai Dievs jums palīdz, mani kungi! Taču, lai jūs manu ierašanās iemeslu nepārprastu, es gribu jums vaļsirdīgi paskaidrot: es biju ceļā pie žīda Manasa, kas kafijas biezumos māk izzīlēt patiesību Mēs iedomājāmies, ka jūs esat lokašāvēji, un līdām gar mūriem, lai izbēgtu no jūsu briesmīgajiem skatieniem, — viņš jautri piebilda. No tā satrūkās visi, kas pazina prinča raksturu.

Tā runādams, princis Svētā Paula ielā nemanot bija sasniedzis kādu vietu, kur viņš varēja paglābties Bastllijas drošajā aizsegā, ja viņam draudētu uzbrukums, no kā Indriķa III minjoniešu Šķietamā atvainošanās un valšķīgās bailes loti maz pasargāja.

—   Un tagad ardievu, mani kungi! — princis sauca.

Visi palocījās un aizgāja. Princis pagriezās, lai viņus novērotu, bet pats paspēra dažus soļus pretējā virzienā.

Fransuā labprāt būtu turpinājis īstenot tik nepatīkami pārtraukto pasākumu, bet Orilī viņu brīdināja, ka minjonieši nav tālu aizgājuši un būs paslēpušies kādā tumšā ielu stūrī, lai sagaidītu ienaidnieku.

—   Velns lai parauj! — iesaucās princis. — Ir ļoti nepatīkami iecerēto neturpināt.

—   Es to ļoti labi zinu, monsieur, bet pasākto jau var atkārtot. Es jūsu augstībai jau pastāstīju par to, ko uzzināju. Māja ir izīrēta uz vienu gadu. Mēs zinām, ka dāma dzīvo pirmajā stāvā. Mēs saprotamies ar viņas apteksni, un mums ir atslēga, kas atslēdz viņas durvis. Mēs varam cerēt uz panākumiem.