Luī de Klermonts, ko parasti sauca par Busī d'Ambuāzu, bija īsts muižnieks un skaists kavalieris. Jau ilgāku laiku nevienam vīrietim tā nebija sekmējies. Karaļi un prinči tiecās iegūt viņa draudzību. Karalienes un princeses dāvāja viņam savus saldos smaidus. Busī bija la Mola gaitu turpinātājs, kam Navarras Margerita veltīja savu uzmanību, un labā karaliene ar maigo sirdi, kas pēc mīluļa nāves alka iepriecinājuma, skaistā un drošsirdīgā Busī d'Ambuāza dēļ izdarīja tik daudz muļķību, ka viņas laulātais draugs Indriķis, kas agrāk ne par ko nelikās ne zinis, visai uztraucās, ka Fransuā viņam nekad nepiedos savas māsas mīlu pret viņu un ka Busī šo mīlu neizlieto viņa labā.

Indriķis III piedāvāja Busī savu draudzību, bet viņš to noraidīja, piebilzdams, ka karaļa draugi ir tikai viņa kalpi un reizēm vēl sliktāki radījumi. Karalis klusēdams noklausījās šo atzinumu, kas jo rūgtāks kļuva tāpēc, ka maitre Busī par savu kungu izvēlējās hercogu Fransuā. Hercogs Fransuā bija tāds pats Busī kungs, kāds kungs zvēru apkopējs ir lauvām. Viņš to baroja, rūpējās par viņu, baidīdamies, ka tik lauva viņu pašu nesaplosa.