Trešais kalps iezieda karaļa seju ar rožainu krēmu, kas izplatīja gluži teiksmainu smaržu.

Indriķis aizvēra acis un lika sevi apkalpot kā indiešu dievu.

—   Sentlukāsu, — viņš sacīja. — Kur ir Sentlukāss?

Sentlukāss ienāca istabā.

Čiko saņēma viņu pie rokas un veda pie karaļa, kas tūlīt apvaicājās par Sentlukāsa galvassāpēm.

Sentlukāss pārvilka roku pār pieri un nopūtās.

—   Iedomājies, — Indriķis turpināja, — es redzēju Busī d'Ambuāzu. Ai, ai! Monsieur, man deg, — viņš sacīja frizierim.

Frizieris zemu palocījās.

—  Jūs redzējāt Busī d'Ambuāzu, sire? — Sentlukāss drebēdams jautāja.

—Jā, — karalis atbildēja, — iedomājies tos aitasgalvas, kas viņam uzbrūk

veseli pieci un tomēr bez panākumiem! Es tiem salauzīšu kaulus. Saki, Sentlukās, ja tu tur būtu bijis?

—   Sire, — Sentlukāss teica, — droši vien man nebūtu veicies labāk kā maniem biedriem.

—   Ko tu saki? Es deru uz desmit tūkstošiem ekiju, ka tu uzveiktu Busī rapieru cīņā ar desmit pret seši. Velns, rītā mēs to redzēsim. Vai tu vēl arvien cīnies ar rapieriem, manu zēn?