paiet garām.

Možirons, Šombergs un Kvēls bija nostājušies blakus karalim, it kā gribēdami to aizsargāt.

—   Palūk! — sacīja pirmais, runādams par Busī negaidīto ierašanos un Alansonas hercoga ilgo kavēšanos, — palūk, kalps ierodas, bet kur palicis kungs?

—  Pacietību, — atbildēja Kvēls. — Pirms kalpa ierodas kalpa kalps. Kalpa kungs varbūt nāks pēc pirmā kalpa kunga.

—   Saki, Sentlukās, — sacīja Šombergs, jaunākais no minjoniešiem un tāpēc arī visdrošsirdīgākais, — vai tu arī zini, ka monsieur Busī tev parāda maz goda? Aplūko taču šo melno kamzoli, velns lai parauj! Vai tad tas ir kāzu cienīgs tērps? ; J

—   Nē, — Kvēls turpināja, — bet sēru uzvalks gan.

—   Ak, — norūca Indriķis, — kāpēc gan viņam nevarētu būt cits iemesls šāda tērpa valkāšanai?

—  Nekā, Sentlukās, — sacīja Možirons, -^pēc Busī Anžū hercogs nenāk vis! Vai no viņa puses tu arī esi izpelnījies nelabvēlību?

Šis «arī» ķēra Sentlukāsu tieši sirdī.

—    Kāpēc tad viņam jānāk pēc Busī? — Kvēls ierunājās. — Vai jūs neatceraties, ka monsieur Busī, kad viņa majestāte parādīja tam augsto godu un vaicāja, vai viņš negrib kalpot karaliskai augstībai, atbildēja, ka viņš piederot pie Klermonu dižciltīgās dzimtas un ka viņam neesot jākalpo nevienam. Un viņš vienkārši var būt apmierināts ar to, ka pats ir savs kungs, un būt pārliecināts, ka viņš ir labākais princis pasaulē.