— Ņemiet.
— Uz redzēšanos! Tūkstošreiz paldies!
— Uz redzēšanos, Edmon, vēlu daudz sekmju!
Jauneklis ielēca laivā, apsēdās pie stūres un lika piestāt pie Kanebjēra ielas.
Divi matroži sāka airēt, un laiva ātri izlocījās starp tūkstoš kuģiem, kuri bija sastājušies šaurajā ostas ieejā, kas bija atstāta starp divu kuģu rindām.
Kuģa saimnieks smaidīdams sekoja viņam ar acīm, redzēja, ka viņš uzlēca uz krastmalas un pazuda ļaužu pūlī, kurš no pulkstens pieciem rītā līdz deviņiem vakarā pilda šo slaveno Kanebjēra ielu; par to jaunlaiku feniķieši ir lepni, ka gluži nopietni apgalvo: — Ja Parīzei būtu Kanebjēra iela, tad tā būtu maza Marseļa.
Apgriezdamies Morelis ieraudzīja aiz sevis Danglāru, kas likās gaidām viņa pavēles, bet patiesībā ar acīm sekoja kuģiniekam Dantesam.
Tikai vaibstos šiem abiem vīriem, kas sekoja jauneklim, bija lasāma liela atšķirība.
II
Tēvs un dēls
Dantess ašiem soļiem pārgāja pāri Kanebjēra ielai, tad iegriezās Noela ielā un uzmeklēja kādu mazu namu pa labi Meljāna alejā. Pa tumšā nama kāpnēm viņš uzkāpa ceturtajā stāvā un palika stāvot pie durvīm, roku pie krūtīm piespiedis.
Šeit dzīvoja viņa vecais tēvs.
Ziņa par „Faraona" pienākšanu vēl nebija sasniegusi sirmgalvi; ar drebošām rokām viņš apkopa puķes uz sava loga.