— Tas vismaz pierāda, ka viņam, jums promesot, nekā netrūka.
— Mans tēvs ir lepns, un, kaut arī viņam nekā nebūtu, viņš, izņemot Dievu, nekad un nevienam neko nelūgtu.
— Nu, pēc šā pirmā apciemojuma mēs ceram jūs vēl redzēt.
— Vēlreiz atvainojiet, bet man vēl priekšā kāds cits apciemojums, kurš manai sirdij nav mazāk dārgs.
— Ak, pareizi! Es aizmirsu, ka šeit Katalānās atrodas vēl kāda būtne, kas jūs gaida tikpat nepacietīgi kā jūsu tēvs.
Dantess pasmaidīja.
— Un es, — sacīja kuģa īpašnieks, — vairs nebūt nebrīnos, ka viņa trīs reizes bija apprasīties par „Faraonu". Jums, Edmon, patiesi ir daiļa mīļākā!
— Tā nav mana mīļākā, — nopietni sacīja jaunais jūrnieks, — tā ir mana saderinātā.
— Tas bieži ir viens un tas pats, — smaidīdams atteica kuģa īpašnieks.
— Ne mums, — atbildēja Dantess.
— Es jūs vairs negribu aizkavēt, — sacīja kuģa īpašnieks, — jūs visas manas darīšanas esat kārtīgi veicis līdz galam, tagad es jums dodu brīvas rokas jūsu pašu darīšanām. Vai jums nevajag naudu?
— Nē, es dabūju algu par ceļojumu, tas ir, gandrīz vai par trim mēnešiem.
— Jūs esat ļoti taupīgs cilvēks, Edmon.
— Iedomājieties, ka man ir nabaga tēvs!
— Jā, jā, es zinu, jūs esat labs dēls, ejiet pie sava tēva: man arī ir dēls, un es dusmotos uz to, kas manu dēlu pēc trīs mēnešu prombūtnes kavētu steigties pie tēva.