Un franču sulainis, to vezdams,

Allons, courage!] vēl ņipri sauc;

Tie jau pie sliekšņa; ienāk iekšā.

Bet, kamēr saime viesi sveic,

Ver plaši durvis viņa priekšā

Un telpas ierādīt tam steidz,

Picard2 vēl trokšņo, kārto, rīko,

Kungs pārģērbties pēc ceļa tīko,

Vai viesa vārdu minēt ļauts?

Grāfs Nuļins. Viņš patlaban brauc

No svešām zemēm, kur ar baudu

Ir šķiedis senču krāto naudu,

Uz Petropoli, kur to drīz

Kā retu zvēru apskatīs.

Daudz pilnu somu mūsu frantam

Ar vestēm, frakām elegantām,

Ar korsetēm un citām mantām,

Gizota sējums nejēdzīgs

Un Skota romāns līdzi viņam,

Bons-mots3 , kas franču galmam tīk,

Un šaržu krājums burtnīciņā.

Vēl saglabājis atmiņā

Grāfs Beranžēra vārsmas bija,

Rosīni, Pera melodijas,

Et cetera, et cetera.

Galds sen jau apklāts, un pie tā

Sēž jaunā kundze gaidīdama;

Tad veras durvis — grāfs ir klāt.

Natalja viesi izvaicāt

' fcjam, dūšu! (fr.J

2 Piltārs (fr.).

3 Ar dzēlīgiem izteicieniem, jokiem (fr.).

Steidz, pieklājīgi smaidīdama, •—

Vai stipri cietis nabadziņš?

«Nekas, būs labi,» atbild viņš,

Tad pabīda tai tuvāk šķīvi