No ģenerāļa rokām viņa nonāca Tugaja-Bega tēva rokās un laida pasaulē pašreizējo — pēdējo kņazu. Palikusi atraitnēs, kņaziene kļuva slavena ar to, ka viņu, kailu virvēs iesietu, bija dīķī peldinājuši četri skaisti hai- duki…

Kailais, pūli pašķīris) ar nagu piesita pie bronzas aubes un teica:

—   Lūk, biedri, ievērības cienīga persona. Slavena de­viņpadsmitā gadsimta pirmās puses netikle…

Resnā dāma nosarka kā uguns, paņēma meitenīti pie rokas un aši paveda viņu tālāk nost.

—   Dievs zina, kas tās par valodām … Veročka, skaties, kādi senču portreti…

—   Nikolaja Kokotāja mīļākā, — kailais turpināja, pen­sneju sakārtodams, — viņu daži buržuāziskie rakstnieki ir pat romānos aprakstījuši. Un, kādus trakumus viņa strādājusi te, muižā, grūti pat iedomāties. Nebijis neviena piemīlīgāka puiša, kam viņa nebūtu pievērsusi savu vē­līgo uzmanību … Rīkojusi Atēnu naktis …

Jonam sašķobījās mute, acīs sariesās neskaidra valgme un rokas sāka trīcēt. Viņš gribēja ko sacīt, tomēr nepa­teica neko, tikai divreiz dziļi ievilka elpu. Visi ziņkārīgi lūkojās te uz kailo viszini, te uz bronzas veču. Izkrāsotā dāma apgāja bistei apkārt, un pat cienīgais ārzemnieks, kaut arī krieviski nesaprata, ieurbās kailajam mugurā ar smagu skatienu un ilgi to neatrāva.