Likums ir vecā tiesneša Tečera pusē un palīdz viņam nobēdzināt manu īpašumu. To dara likums. Likums atņem cilvēkam vairāk nekā seštūkstoš dolāru un pašu iespundē tādā vecā suņu būdā kā šī, ļauj viņam staigāt drēbēs, kuras nederētu pat cūkai. To viņi sauc par valdību! No tādas valdības cilvēks nevar sev dabūt nekādas tiesības. Dažbrīd man uznāk milzīga vēlēšanās atstāt šo zemi uz visiem laikiem. Jā, un es viņiem to visu pateicu — tieši sejā vecajam Tečeram. Daudzi to dzirdēja un var apliecināt. Es teicu — ja man kāds iedotu pāris centu, es atstātu šo sasodīto zemi. Un nekad vairs neatgrieztos. Tieši ar tādiem vārdiem. Un vēl es teicu: paskatie­ties uz manu cepuri — ja to var saukt par cepuri, jo virsa tai pār­plīsusi un malas nokarājas man līdz zodam,— tā jau nav cepure — mana galva ir it kā izbāzta cauri krāsns dūmvadam. Paskatieties, es saku, uz šo cepuri, vai tāda jāvalkā man, cilvēkam, kas varētu būt bagātnieks, ja vien man atdotu to, kas man pienākas.

Jā, tik tiešām varena valdība, brīnišķīga! Paklausieties! Te bija ieradies brīvlaists nēģeris no Ohaio — mulats, gandrīz tikpat balts kā īsts baltais. Viņš valkāja visbaltākos kreklus un spožu cilindru, un neviens cilvēks šajā pilsētā nebija tik smalki ģērbies kā viņš, viņam bija zelta pulkstenis ar zelta ķēdi un spieķis ar sudraba rokturi — viņš bija vecs, sirms bagātnieks šajā štatā. Un ko tu domā? Stāstīja, ka viņš esot profesors kādā koledžā un protot runāt visādās valodās, un zinot visu. Un tas vēl nebija viss. Viņam savā štatā esot tiesības vēlēt. Nu, tas man bija par daudz. Cik tālu mūsu zeme nonākusi! Bija tieši vēlēšanu diena, un es jau gribēju iet balsot, ja vien nebūtu bijis tik piesūcies. Bet, kad man pastāstīja, ka mūsu valstī esot štats, kur šim nēģerim tiesības vēlēt, tad es izgāju un teicu, ka nekad vairs nebalsošu! Tieši tādiem vārdiem es teicu, un tos dzirdēja visi — manis dēļ Amerika var sapūt — es nekad vairs savā mūžā nebalsošu.