—  Redzi, tas bija tā. Vecā mis Votsona mani knābāja visu laiku un izturējās pret mani ļoti bargi, bet to viņa vienmēr solījās, ka nepārdošot mani Orleānā*. Bet tad es ievēroju, ka pēdējā laikā pie

mums vienmēr grozās kāds nēģeru tirgotājs, un mani sagrāba bailes. Tā es vienu vakaru vēlā stundā pielavījos pie durvīm, tās nebija gluži ciet, un dzirdēju, ka vecā mis teica atraitnei — šī pārdošot mani Orleānā. Atraitne to negribēja, bet vecā mis teica, ka dabūšot astoņ­simt dolāru par mani un tā taču esot liela nauda, kuru būtu žēl aizlaist vējā. Atraitne lūkoja viņu atrunāt, lai tā nedarot, bet es tālāk vairs neklausījos . . . Devu kājām vaļu.

Noskrēju lejup pa kalnu un gribēju nospert kādu laivu augšpus pilsētas, bet visapkārt vēl bija ļaudis. Tad paslēpos kādā vecā mucinieku darbnīcā krastā, lai nogaidītu, līdz visi aizies. Tur es pavadīju nakti. Jo visu laiku kāds slaistījās tuvumā. Apmēram sešos garām sāka braukt daudz laivu; ap astoņiem vai deviņiem katrā laivā braucēji runāja, ka tavs tēvs atnācis pilsētā un stāstījis — tu esot nokauts. Pēdējās laivās brauca daudz lēdiju un džentlmeņu, lai redzētu vietu, kur tas noticis. Daži piestāja krastā un mazliet atpūtās, iekams brauca pāri upei, un no viņu runām uzzināju visu par tavu nogalēšanu. Es biju ļoti noskumis par to, ka esi nokauts, Hak, bet tagad vairs tāds neesmu.

Es tur gulēju skaidās visu dienu. Biju izsalcis, bet nebaidījos, jo zināju, ka mis un atraitne pēc brokastīm aizbrauks līdzi visiem un domās, ka es mazā gaismiņā esmu izdzinis lopus, tāpēc ievēros manu nozušanu tikai vakarā. Tāpat citi vergi nepamanīs manu nozušanu, jo tie arī izies savā vaļā, tiklīdz abas vecās nemaisīsies pa kājām.

Kad satumsa, sāku iet gar upes krastu un nogāju apmēram divas jūdzes, varbūt pat vairāk, līdz apkārtnē vairs nebija māju. Es jau biju izdomājis, ko darīt. Redzi, ja es sukātu prom kājām, manas pēdas uzostu suņi, ja es nozagtu laivu un pārceltos pāri, to sāktu meklēt un zinātu, ka esmu otrā krastā, un arī tur sadzītu manas pēdas. Tāpēc nolēmu, ka jāsameklē plosts, jo tas neatstāj pēdas.



42 из 292