— Varbūt jūsu bažas ir tikai inerce no pārciest^? — Mūns vaicāja. ^
— Nēl — Menkups kategoriski apgalvoja. — Pārdzīvoto, protams, arī nevar izsvītrot. Kopš tā laika izvairos no cilvēkiem un, atskaitot vistuvākos draugus, ne ar vienu
nesatiekos.
— Vai jūs stāstījāt tiem par savām aizdomām?
— Likt pārdzīvot cilvēkiem, kas šai gadījumā tā kā tā nevarēs man palīdzēt? — Menkups paraustīja plecus. — Tas būtu nejēdzīgi, tāpēc divkārt cietsirdīgi.
— No kuras puses nāk briesmas?
— Te nav vispiemērotākā vieta tādai sarunai, — Menkups sarauca uzacis. — Jūsu Deilijs aizkavējas.
— Mans kompanjons droši vien turpina lidmašīnā iesākto Āfrikas problēmu pētīšanu, ^a jūs būtu redzējis skaistulīti, ko viņš izmeklējis par mācības līdzekli…
— Deilijs nav precējies? — Menkups vaicāja vienkārši tāpat, lai nevajadzētu domāt par kaut ko citu.
— Un kā vēl! Ar apburošu sievieti. Diemžēl Minerva Zingere ir profesionāla gaišreģe…
— Tādā gadījumā mēs esam zināmā mērā kolēģi…
— Nesaprotu.
— Mani iesaukuši par Hamburgas orākulu.
— Bet jums atšķirībā no Minervas tas nav traucējis valkāt saderināšanās gredzenu…
Menkups paskatījās uz savu pirkstu un pasmīnēja: