— Buenosairesa! Līdz nākamai reizei, Trudel! — viņš aši noskūpstīja viņu un pielēca kājās.
— Cik tu esi laimīgs, Pjēr! Bet man, kā parasts, uz Ņujorku… Tā arī nomiršu, nekā neredzējusi, atskaitot Ham- burgu un nolādēto Ņujorku. — Viņa pavicināja atvadām roku un ar nopūtu pasūtīja:
— Vēl vienu dubultmoku!
— Mūsu kārta! — uz kāpieniem parādījās vispirms Dei- lija dzeltenās ziemišķādas kurpes, tad spilgti zilās bikses un beidzot viņš pats.
— Es jau domāju, ka esat apcietināts, — Mūns norūca.
— Tas man vēl priekšā, — Deilijs mīklaini pasmaidīja. — Vai nāksiet mums līdzi, Menkupa kungs?
— Kāda velna pēc? — Mūns protestēja.
— Tāpat vien, katram gadījumam, ja pie apskates izcelsies kaut kādi pārpratumi.
— Jūs pats pietiekami labi varat izskaidroties vācu mēlē, — Mūns atteica.
— Bet ne tajā, kurā sarunājas muitnieki.
Pie letes pienāca plecīgs pilots un parādīja divus pirkstus. Gaišmate ielēja viņam dubulto kafiju. Lidotājs ar «Panamericati Arways» emblēmu noraidoši pašūpoja galvu. Uztvēris angliski sacīto frāzi, viņš palūdza Deiliju:
— Paskaidrojiet viņai, ka man vajadzīgs dubultkon- jaks.
Deilijs partulkoja, pilots tencinaja ar neverīgu galvas mājienu un atspiedās pret leti. Pēkšņi viņa seja izplūda smaidā:
— Mans dievs! Kāda satikšanās! Jūs taču esat seržants Deilijs! Tas pats, kas iebāza mani tuptūzī par… par ko, vairs neatceros, bet tam arī nav nekādas nozīmes! Iedzersim, vecais! Bet pēc tam parādīšu tev Lielo brīvībifi-Vai labāk aizlaižam uz Brīvo ostu! Tur var pietempties par puscenu!