Pasūtījis Menkups pagriezās pret Mūnu, kas vēroja elektrisko mirkšķināšanu piesienas.
, — Vai nav brīnumaini, ka gandrīz visas pasaules ģeogrāfija atrod vietu šajos četros kvadrātmetros… Bet es vēl atceros laikus, kad puikas, salasījušies Kārlu Maiju un Gerštekeru, ciipoja uz Kukshāfenu, lai paslēptos tilpnē. Priekšroku deva buriniekiem — Hamburgā ik gadus iebrauca četri tūkstoši buru kuģu no visas pasaules. Puikas pa lielākai tiesai noķēra, bet biedri tomēr raudzījās uz tiem ar cieņu — viņi taču bija nokļuvuši līdz Kukshā- fenai, tajos laikos tas skaitījās labs gabals. Bet tagad no Hamburgas lido uz Tokiju. Septiņi tūkstoši divi simti kilometru! Visgarākā non-stop līnija pasaulē!
— Cik jums gadu? — ar zināmu izbrīnu jautāja Mūns.
— Burinieku dēļ? Nav jau no svara mans vecums, bet tehniskais progress, kura dēļ mūsu gadsimta sākums liekas kaut kas ārkārtīgi arhaisks, novietojams muzejos. Mēs raugāmies uz pasauli caur atombumbas prizmu. Dabiski, ka mums gan Napoleona ulānu zobeni, gan tālaika kara tehnikas brīnums — «Lielā Berta» asociējas ar mamutu ilkņiem. Sis Krupa 1915. gadā izgatavotais unikālais lielgabals apšaudīja Parīzi no četrdesmit kilometru attāluma, nenodarīdams gandrīz nekādus bojājumus… īsts izraktenis, vai ne?
— Pēc jūsu domām, ģeogrāfisko atstatumu sarukšana neizmērojami palielinājusi vēsturiskos? ^
— Patiesi: Pagājušā gadsimta cilvēks vēl uzskatīja^ševi par iepriekšējo paaudžu turpinājumu. Tagad esam zaudējuši vēsturisku tradīciju izjūtu. Daži, īpaši pie mums, uzskata, ka tā ir pat labāk… — Menkups nogrima domās, tad strupi teica: — Man sešdesmit četri. Pēc pases. Bet pēc pārdzīvotā divtik…