—   Nē, es jūs pilnīgi saprotu. Mūsu laikos ne tikai at­sevišķi cilvēki, arī veselas nācijas sirgst ar šo māniju. Apbruņojas, lai tiktu vaļā no bailēm, un ar to tikai pa­dziļina tās.

—   Profesors ne vien pastāstīja par jums, bet atnesa arī veselu žūksni laikrakstu. Ar interesi izlasīju šo pamācošo stāstu. Prometejs nolaupīja dieviem kaut ko briesmīgāku par uguni — slepenas ziņas. Par to viens no varenajiem dieviem lika to iekalt važās. Bet tad sacēlās tāda sašu­tuma vētra, ka dievam vajadzēja atkāpties no amata. At­liek tikai piebilst, ka Olimpa iemītnieku, kas pārzināja kara resoru, sauca Strauss, bet pārdrošo Prometeju — Magnuss Menkups.

—   Jūs atgriežat mani bērnībā, — Menkups pasmaidīja.

•— Humanitārā ģimnāzija iešķērsām Zirgu tirgum, Sillera jubilejas izdevums par labāko sacerējumu «Vilhelma Telia patriotisms», ideāli tīrais, teicami apkurinātais karceris, kurā sēdināja nelabojamus kaušļus… Toreiz neviens vēl nenojauta, ka koncentrācijas nometņu iemītnieki atcerēsies šo karceri kā īstu paradīzi, ka Zirgu tirgū sadedzinās kopā ar ebreja Heines «Vāczemi» vācieša Hauptmaņa «Audē­jus», ka pēc zināma laika šo pašu Zirgu tirgu pārdēvēs par Gerharda Hauptmaņa laukumu. Vai nav lieliski? Iz­kārtne ar citu vārdu — un pagātne kā nebijusi! Tur tagad atrodas teātris «Talija» — aizkustinoša literatūras un mākslas savienība…