Tā kā sava viedokļa izstrādāšanas process visbiežāk beidzas ar pievienošanos kādam jau pastāvošajam viedoklim, tad šķita, ka turpmāk viss ir ļoti vienkārši. Minētās pozīcijas šajā jomā izsmēla jaunrades iespējas. Un tomēr…
Mācību grāmatas neitrālā pozīcija nav derīga, , jo tā noslēpj autoru patieso attieksmi pret materiālu. Bet grāmata, ko nesasilda tās sarakstītāja simpātijas, iznāk tik sausa, ka to galējas nepieciešamības gadījumā var lasīt vienīgi tā, kā lasa šūšanas un piegriešanas mācību grāmatu.
Krasi negatīvā pozīcija prasa, lai autors vai nu absolūti zinātu priekšmetu, vai arī būtu … Bernards Sovs. Bet šīs prasības autoram ir gandrīz neizpildāmas. Atliek vienīgi atzīt, ka triumfē huma- nitāristu viedoklis.
Pacentīsimies novērtēt šo pozīciju. Vispirms dosim definīciju: vēsture ir objektīvs, dokumentāli apstiprināts stāsts par sabiedrības vai parādības attīstības procesu. Obligāti vēsturiski dokumenti var būt
a) manuskripti (jo senāki, jo labāk);
b) mākslas darbi, kas līdz mūsu laikiem saglabājuši pagātnes garīgo seju;
c) hroniku hronoloģijas.
Grūti pārvērtēt ar roku rakstīto dokumentu lomu vēsturē.