Autoram gluži vien­kārši gribējās pastāstīt par interesantām hipotēzēm, faktiem un pie­ņēmumiem. Protams, interesantiem no viņa paša viedokļa pat tad (lai piedod bargie kritiķi!), ja daži no šiem faktiem nav objektīvi. Diez vai tā kāda vaina, ja pavārs atceras vispasaules gravitācijas likumu pēc analoģijas ar mazticamo notikumu ar Ņūtona ābolu, bet mediķis Arhimeda likumu saista ar sengrieķu filozofa pirts dienu.

«Se son e vero, e ben trovato,» kā mēdza sacīt senie romieši, «ja tas arī ir aplami, tad labi izdomāts.» So principu autors no­lēma ja ne likt grāmatas pamatā, tad katrā ziņā ieskaitīt savā apbruņojumā.

Godīgi sakot, autoram gribējās, lai jūs grāmatu lasītu ar inte­resi. Tāpēc ka to bija interesanti rakstīt. Kopā ar redaktoru auto­ram būtu patīkami domāt, ka jūs no grāmatas uzzināsiet kaut ko tādu, ko agrāk nezinājāt. Un, ja viņiem kopīgi ar māksliniekiem ir izdevies palīdzēt fantastikas cienītājam, kas ķepurojas moder­najā kosmosā, orientēties un izraudzīties pareizu peilējumu, tad var uzskatīt, ka daudzie cilvēki, kas strādājuši pie šīs grāmatas, ir iz­pildījuši savu uzdevumu.

Pirmā nodaja

ASTRONOMIJA NAV GREZNĪBA

Sajūsmu izraisa nevis zvaigžņu pa­saules milzīgums, bet cilvēks, kas to izmērījis.

Blēzs Paskals