1. Kad un kam

kad radās zinātnes, un kam tās vajadzīgas? Labs jautājums. Atbildēt ir tīrā bauda. Zinātņu avoti taču slēpjas apokrifo laiku dūmakā. Tur notika tieši tas, kas ikvienam autoram šķiet visvairāk iespējams. Tomēr mēs ierobežosimies ar precīzajām zi­nātnēm: fiziku, matemātiku, astronomiju.

Ar fiziku vēl ir tīri labi. Uzskata, ka tā kā eksperi­mentāla zinātne sākas ar Galileju. Bet tas ir tikai pirms kādiem 400 gadiem. Vēsture ir saglabājusi līdz mums ziņas par Pizas universitātes jauno medicīnas studentu Galileo Galileju. Stāsta, ka šis students ne vienu reizi vien aizbēdzis no savas fakultātes obligātajām nodarbī­bām, lai paklausītos matemātikas profesora Riči lekci­jas. Vai varat iedomāties mediķi, kas aizraujas ar ma­temātiku? … Sākums ir daudzsološs. Vai tad jābrīnās, ka jau jaunības gados viņš izdarīja savu pirmo ekspe­rimentālo atklājumu — svārsta svārstību izohronis- kumu, tas ir, atklāja, ka svārstību periods nav atkarīgs

no svārsta atvēziena. Vēs­turnieki apgalvo, ka pirmo reizi Galilejs šai parādī­bai pievērsis uzmanību baznīcā, vērodams, kā dievkalpojuma laikā šūpo­jas lustras. (Pirmais gadī­jums, kad reliģija ir devusi tiešu labumu zinātnei.)

Tas, šķiet, bija arī ap­zinātu eksperimentu sā­kums. Un ar tiem sākās fizika.

Jautājumam, kur ir matemātikas pirmavoti, at­bildi grūtāk atrast.