Tās pirmsākumiem ir dziļākas saknes. Babilonas mate­mātikas ķīļu raksta teksti un Ēģiptes papirusi stāsta, ka jau tūkstoš gadus pirms Pitagora Divupē bijusi pa­zīstama ne tikai teorēma, kas tagad nes Dižā Grieķa vārdu, bet ari daudzi citi rēķināšanas paņēmieni, uz kuriem autora tiesības no­teikti piedēvē Pitagoram. Tas ir pirmās vēsturiskās patiesības paraugs. Mate­mātikai vajadzēja sākties ar skaitīšanas izgudroša­nu, bet parasti uzskata, ka tas noticis bronzas laik­metā (apmēram pirms pieciem gadu tūkstošiem). Kad cilvēku apmetnēs pa­rādījās virsprodukts, pries­teri sāka apsvērt, kā at­zīmēt ieņemto un pierakstīt parādniekiem izsniegto. Tā dzima prasme skaitīt.

Daudz sliktāk ir ar astronomiju. Pirmām kārtām tā­pēc, ka uz jautājumu: «Kāpēc priekštečiem ievajadzējās astronomiju?» — atbildēt nepavisam nav vienkārši, un tātad nav viegli izdibināt, kad tā radusies. Vēl jo vai­rāk tas apbēdina tāpēc, ka tieši astronomija ir priekš­mets, par kuru mēs interesējamies.

Un tomēr — kāpēc priekštečiem ievajadzējās novērot naksnīgās debesis? Kādu labumu viņi no tā guva?

Fizikas likumi palīdz būvēt mehānismus. Mehānismi atvieglo darbu. Līdz ar to agrāk fizika palielināja cil­vēku labklājību. (Mēs īpaši uzsveram vārdu «agrāk», jo mūsu dienās visus fizikas sasniegumus ieskaitīt ailē «cilvēces labad» būtu nepiedodami.) Fizikai vienmēr bi­jušas visciešākās saites ar sabiedrības dzīvi.