Matemā­tika ir abstraktāka. Taču arī tā ir sākusies ar cilvēka apkalpošanu. (Atkal «agrāk», tāpēc ka pašlaik tā galvenokārt apkalpo zinātni, bet no cilvēka prasa, lai viņš kalpotu matemātikai.) Bet astronomija? Tieši tagad arī ir pienācis laiks apstāties. Autors atļaujas atvilkt elpu, kā to labi oratori dara pirms oriģinālas patiesības paziņošanas, kurai dažkārt gan trūkst dzi­ļuma.

Bez astronomijas cilvēki nevarētu

a)   orientēties apvidū, tātad iegaumēt un vajadzības gadījumā pateikt savu adresi;

b)  noteikt nedēļas dienas*, un līdz ar to viņi palaistu garām sestdienu un svētdienu;

c)   zināt, cik ir pulkstenis.

Iedomājieties, cik drausmīga dzīve būtu cilvēcei, ku­rai nav adreses, cilvēcei, kura pastāvīgi klaiņo bez pierakstīšanās un kurai turklāt nav pulksteņa un kalen­dāra! Pases un robežas zaudētu jēgu. Nebūtu iespējams sastādīt dzelzceļa un aviācijas satiksmes sarakstus, bez kuru pārkāpumiem jebkurš transporta veids zaudē savu pievilcību.

Un beidzot — pati cilvēku dzimta gluži vienkārši pār­trauktu eksistēt. Mēģiniet norunāt satikšanos, nezinā­dami, kurā nedēļas dienā satikties, un izdariet to bez pulksteņa.

Astronomija bija ļoti nepieciešama. Tāpēc to izdo­māja. Kad?

Matemātikas Betlēmes silīti meklēdami, mēs ceļo­jam pa laiku un apstāja­mies bronzas laikmetā.