Kā nagus vīlēt drīkstot šis,

Ja daiļrunīgais neprātis

Tobrīd ar viņu sarunājas.12

Bet brīves aizstāvis nu gan

Sai lietā netaisnīgs šķiet man.

XXV       

Var cilvēks krietns būt, man liekas,

Un nagus kopt, es teikšu jums:

Ar laika garu ķilda lieka —

Par despotu kļūst paradums.

Jevgeņijs otrs Cadajevs bija,

No augstprātīgām paļām bijās

Un ļaudīs gāja elegants,

Kā mēdzam sacīt, īstens frants.

Vismaz trīs stundas neapnicis

Viņš ģērbistabā kavējās

Un allaž iznāca no tās

Vai Afrodltei līdzīgs ticis,

Kas, vīra drānās tērpusies,

Uz maskuballi dejot ies.

XXVI     

Es varētu šeit pamatīgāk

Jums daudz ko attēlot varbūt

Un tērpu aprakstīt vēl sīkāk,

Kas elegants, pēc modes šūts.

Kaut pārdroši tas būtu gana,

Bet tēlot taču daļa mana,

Vien —fraka, žilete — nu rau,

Šo vārdu krievu mēlē nav,

Un, es jums atvainoties lēmu,

Mans nabadzīgais slils jau tā

Ņirb svešu vārdu birumā,

Kaut vārdnīcu no plaukta ņēmu

Es senāk akadēmisko

Un dažkārt pāršķirstīju to.

XXVII                     

Mums nāksies citur pakavēties:

Uz balli tagad gaitas sauc,

Un turpu, karietē jau sēdies,