Bij laulāts draugs pret viņu vēlīgs,

Kam Foblass sen kā paraugs tīk,

Kā arī večuks aizdomīgs

Un vīrs, kas ragus valkā cēli,

Ar sevi, sievu, pusdienām

Aizvien ir mierā, truls un rāms.

XIII, XIV

XV 

Viņš rītos bij vēl gultā rodams,

Kad vēstules jau nesa klāt.

Vai atkal ielūgumi? Protams 1 —

Trīs vietās sērst viņš aicināts:

Te balle būs, tur svētkus rīko;

Kas iekārdinās šķelmi dīko?

Kurp braukt vispirms? Viss viens, paties,

Gan pagūs visur ierasties .. .

Pašreiz viņš vizināties taisās

Un bolivaru galvā mauc.

Pa bulvāri Oņegins brauc,

Lai pakavētos svaigā gaisā,

Līdz modrais bregets pavēstīs,

Ka pusdienot būs laiks jau drīz.

XVI                       

Sāk tumst. Viņš iekāpj kamaniņās.

«Nū, nū!» un bērie trauc, ko spēj;

Uz apkakles dzirkst sarmas zvīņas,

Gar ausīm šalc un svilpo vējš.

Brauc pie Tctlorč viņš. Katrā ziņā

Kaverins tur jau gaida viņu.

Iet iekšā. Nopaukšķ korķis drīz,

Un vīna strūkla kausā līst;

Kūp asiņainais roasl-beeP traukā;

Te gardas trifeles, ko prot

Vien franču pavārs gatavot,

Te strasburdziešu pīrāgs jaukais,

Un, blakām sieram galdā celts,