Dzirkst sulīgs ananass kā zelts.

XVII

Pēc kotletēm vēl iedzert nākas,

Der karstos taukus apslacīt,

Bet pirmizrādei jāiesākas,

Oņegins turpu brauc šobrīd,

Kur viņa spriedums bargs un nicīgs

Aizvien kā likums vērots ticis,

Kur dažkārt aktrises viņš lenc.

Ar skubu vedējs zirgus trenc;

Klāt teātris; šeit atļauts katram

Gan aplaudēt, ja patīk tā,

Pēc pārgalvīga cntrechat10 ,

Gan izsvilpi Fedru, Kleopatru,

Moīnu izsaukt (tālab vien,

Lai viņa balsi dzird ikviens).

XVIII

Ai burvju valsts! Te laikā savā

Fonvizins, satīriķis spožs,

Kvēls brīves draugs, ir cēlies slavā

Un Kņažņins, atjautīgs un možs;

Šeit Ozerovam aplaudēja,

Semjonovai — un ļaudis lēja

Pat asaras aiz jūsmas tad;

Korneja ģēnijam tepat

Kateņins augšāmcelties lika;

Te Šahovskoja dzēllbas

Ir lugās atskanējušas;

Šeit sumināts Didīo reiz tika;

Un jaunībā, pilns iekvēles,

Te aizvadīju dienas es.

XIX    

Jūs, jauno dienu dieves skaistās.

Vai dzirdat mani vēl šobrīd,

Jeb citas, nespēdamas aizstāt,

Jūs paguvušas nomainīt?

Vai lemts jūs dzirdēt, kā to vēlos,

Un krievu Terpsihoru cēlo

Vēl lidojumā ieraudzīt?

Vai rampas gaisma citām spīd,