Tāds iespaids par spēku man radās no šī cilvēka, kurš soļoja uz priekšu un atpakaļ. Viņš stingri turējās uz kājām; soļoja pa klāju droši un noteikti; ikviena viņa muskuļa kustība, tas, kā viņš paraustīja plecus vai savilka lūpas, turot mutē cigāru, bija apņēmīga un šķita rodamies no spēka, kurš bija pārliecīgs un neuzveicams. Kaut gan šis spēks izpaudās katrā viņa darbībā, tas likās vienīgi vēstām par vēl lielāku spēku, kas slēpjas iekšienē, guļ dīkā un tikai laiku pa laikam sarosās, bet kuru katru mirkli var pamosties drausmīgs un neatvairāms kā saniknots lauva vai neganta vētra.
Pavārs izbāza galvu pa kambīzes durvīm un uzmundrinoši pasmīnēja, pamezdams ar īkšķi uz tā vīra pusi, kurš soļoja uz priekšu un atpakaļ gar lūku. Tādējādi man tika dots mājiens, ka tas ir kapteinis, pavāra valodā «vecais», cilvēks, ar kuru man jārunā un kurš jāpiedabū uzņemties pūles kaut kādā veidā nogādāt mani krastā. Es jau gandrīz devos uz priekšu, nojauzdams, ka paredzama vētraina vārdu apmaiņa, kad nelaimīgajam vīram, kas gulēja uz muguras, uznāca vēl niknāka smakšanas lēkme. Viņš krampjaini raustījās un locījās. Viņa muguras muskuļus sarāva krampji, zods ar melno, mitro bārdu izslējās augstāk gaisā un krūtis izpletās neapzinātā un instinktīvā piepūlē, mēģinot dziļāk ievilkt elpu. Zināju, ka uz apaugušajiem vaigiem un citās vietās viņa āda kļūst zilgani sārta.
Kapteinis jeb Vilks Larsens, kā viņu dēvēja, pārstāja soļot un nolūkojās uz mirstošo vīru. Viņa beidzamā ciņa bija kļuvusi tik neganta, ka matrozis, gatavodamies uzgāzt jaunu ūdens šalti, apstājās un ziņkārīgi noskatījās, nemanīdams, ka sašķiebtā brezenta spaiņa saturs pil uz klāja. Mirējs bungoja ar papēžiem pa lūku, tad izstiepa kājas un lielā sasprindzinājumā sastinga, bet viņa galva svaidījās no vienas puses uz otru. Tad muskuļi atslāba, galvas svaidīšanās mitējās un nopūta kā dziļā atvieglojumā atraisījās no viņa lūpām. Žoklis noslīga, augšlūpa pacēlās, un parādījās divas rindas tabakas nodzeltinātu zobu. Izskatījās, it kā viņa vaibsti būtu sastinguši velnišķīgā smīnā par pasauli, ko viņš pametis un piemuļķojis.