Šī Ābela Ā Jo pārcilvēkotā dievība, kas pasaules pastā­vēšanas pēdējā dienā pērkona balsī izkliegs modernā ha- vajiešu-angļu žargona apzīmējumu «welakahao», ir visla­bākais piemērs -šādu atdzimšanas sludinātāju valodas lī­dzekļu plašajam arsenālam. Welakahao literārajā valodā nozīmē «karsta dzelzs». Šo vārdu Honolulu metāllietuvē kaldinājuši simti tur nodarbināto havajiešu strādnieku, un ar to viņi saprot «strauji darboties», «sākt rīkoties» — proti, dzelzs jākaļ, kamēr tā karsta.

—   Un tas kungs sauca: «Welakahao!» — un tiesas diena sākās un pagāja wiki-wiki (ātri) — āre, tā; jo Pē­teris bija labāks grāmatvedis nekā visi tie no Odens tresta akciju sabiedrības un pie tam Pētera grāmatas bija nemaldīgi pareizas.

īsi un aši Ābels A Jo nošķīra baltās avis no melnajām un pēdējās steigšus vien nosūtīja ellē.

—   Un nu, — viņš noprasīja, pie tam šinīs lappusēs gri­bot negribot viņa valodu nācās kaut cik angliskot, — kam gan līdzinās elle? Ak, mani draugi, ļaujiet, lai attēloju

jums kaut sīku ainiņu, ko manas acis jau virs zemes ska­tījušas no tā, kas varētu būt iespējams ellē! Es biju jau­neklis, vēl gluži zēns, un dzīvoju Hilo. Rīts sākās ar ze­mestrīci. Augu dienu varenā zeme nemitīgi drebēja un kratījās, līdz spēcīgi vīri dabūja jūras slimību, bet sievie­tes ķērās pie kokiem, lai nekristu gar zemi, un mājlopi gā­zās no kājām.