Galvu nepagriezis, Haringtons pašķielēja sānis, lai re­dzētu, kā suņi iegriežas pa aizsalušajā upē iebraukto taku un joņo prom Četrdesmitās Jūdzes virzienā. Pie sazaro­juma, kur viens ceļš aizveda otrpus upes uz Kjūdahi fortu, Džoja Molino apturēja suņus un pagriezās atpakaļ.

—  Hei, mister Sliņķi! — viņa uzsauca. — Vilka Ilknis saka — jā, ja tikai jūs pratīs uzvarēt!

Kā jau šādos gadījumos mēdz notikt, tas viss nezin kā izgaja ļaudīs, un Četrdesmitās Jūdzes iedzīvotāji, kas jau sen bez panākumiem lauzīja galvu par to, kuru no abiem pielūdzējiem Džoja Molino izraudzīsies, tagad ņēmās mi­nēt, kurš uzvarēs gaidamajās sacensības, un sāka ar lielu dedzību slēgt derības. Nometne sašķēlās divās partijās, un katra centās kā mācēdama palīdzēt savam favorītam pir­majam sasniegt finišu. Iedegās sīva cīņa par labākajiem suņiem visā apvidū, jo veiksmi vispirmām kārtām noteiks suņi un labi pajūgi. Bet veiksme šajā gadījumā solīja lielu guvumu. Uzvarētājs par sievu dabūs sievieti, kurai līdzīga vēl nav pasaulē dzīvojusi, kurai turklāt pūrā ir zelta raktuves vismaz miljons dolāru vērtība.

Rudenī, kad izplatījās vēstis par Makkormeka atklāju­miem pie Bonanzas, visi, arī Sērklas un Četrdesmitās .Jū­dzes iedzīvotāji, aiztraucās uz Jukonas augšteci; visi, iz­ņemot tos, kas līdzīgi Džekam Haringtonam un Luijam Savojam bija devušies zeltraču gaitās uz rietumiem. Mie­tiņus sadzina no vienas vietas — gan aļņu ganībās, gan strautu krastos. Aiz tīrās nejaušības mietiņi tika sadzīti arī Eldorado strauta krastā, kas, pēc visām pazīmēm