Vēlāk visi atzina, ka nav pratuši pienācīgi novērtēt melnacaino Kāvu meitu, kuras tēvs šajā apvidū uzpirka ādas jau tad, kad nevienam no pašreizējiem apmetnes iedzīvotājiem ir sapņos nerādījās, ka viņi kādreiz atklīdis šurp, un kuras acis, tikko dzīvei pavērušās, pasauli ieraudzīja ziemeļblāzmas uguņu gaismā. Jasaka tomēr, ka apstākļi, kādos Džoja Molino bija piedzimusi, viņu nekavēja izaugt par sievieti no galvas līdz papēžiem un nelaupīja viņai spēju izprast vīrieša dabu. Vīrieši zināja, ka viņa ar tiem spēlējas, tacu tie ne iedomāties nevarēja, cik pamatīgi pārdomātā ir šī spēle, cik tā smalka un divkosīga. Viņi redzēja vienīgi tās kārtis, ko Džojai labpatika uzmest galdā, un līdz pēdējam brīdim viņi palika it kā ar tīkamu aklību sisti; bet, kad viņa izspēlēja savu galveno trumpi, nabadziņiem atlika vienīgi saskaitīt zaudējumus.
Nedēļas sākumā visa apmetne izvadīja Džeku Haring- tonu un Luiju Savoju ceļa. Sacensoņi izbrauca pāris dienu agrāk, jo gribēja nokļūt pie mērķa laikus, lai varētu mazliet atpūsties paši un ļaut suņiem atgūt spēkus pirms lielās skriešanās. Pa ceļam viņi redzēja zeltračus no Dau- sonas, kas jau izlika ceļā posteņus ar nomaiņas pajūgiem, un pārliecinājās, ka neviens, dzenoties pēc miljona, nav baidījies no izdošanām.