Tā bija kļūda. Ja viņš būtu pierādījis savu mī­lestību dienā, viņa jūtu izpausmes būtu mierīgas, bet naktī viņš bija no tumšajiem ģermāņu biezokņiem iznācis me- žainis, kas zog sievietes. No iegūtās pieredzes viņš seci­nāja, ka dienā satikšanās var būt veiksmīga, taču vienlai­kus secināja, ka laulības noteikti lemtas neveiksmei. Viņš ar šausmām iedomājās, kā apprecējies paliks divatā ar sievu pēc tumsas iestāšanās.

Tā Džeimss Vords vairījās no sievietēm, regulēja savu divkāršo dzīvi, nodarbodamies ar biznesu, sarausa mil­jonu, pa gabalu bēga no māmiņām, kas ilgojās izprecināt dažāda gadagājuma meitiņas, kurām acis sprikstēt sprik­stēja aiz nepacietības, sastapa Lilianu Džersdeilu un ne­lokāmi ievēroja likumu nekad nesatikties ar viņu vēlāk par astoņiem vakarā, naktīs skrēja pakaļ koijotiem, gulēja meža alās un tomēr bija pratis paturēt savu dzīvi noslē­pumā no visiem, izņemot Li Singu un … tagad arī Deivu Sloteru. Viņu biedēja tas, ka šīs zēns atklājis viņā divus «es». Lai gan Džeimss Vords bija iedvesis bailes šim kramplauzim, viņš tomēr varēja izpļāpāties. Un, kaut arī viņš neizpļāpātos, agri vai vēlu noslēpums tik un tā nāktu gaismā.