Lai cik negaidīta bija šī sastapšanās, ne jau tā lika cilvēkam iekliegties. Šausmu iemesls bija neizsakāmais niknums šajā sejā, dzīvnieciskais spīdums zilajās acīs, kuras gandrīz nemaz neapžilbināja gaisma, bārdā un matos ieķērušās skujas, viss milzīgais, lēcienam saspringušais augums. īstenībā visu to viņš ieraudzīja vienā mirklī. Kliedziens vēl nebija paguvis izskanēt, kad radījums lēca uz priekšu, bet viņš svieda tam ar bateriju un pats nokrita zemē. Sajutis radījuma kājas uz savas muguras, viņš rāvās sāņus; radījums paklupa un smagi iegāzās krūmos.
Kad zaru brīkšķi apklusa, viņš palika tupam četrrāpus un ieklausījās. Radījums gramstījās apkārt, meklēdams viņu, un viņš baidījās nodot sevi, ja mēģinās bēgt tālāk. Katrā ziņā nobrīkšķēs kāds zars, un tad radījums sies viņam pakaļ. Viņš pat izvilka revolveri, bet tad apdomājās. Viņš bija atguvis savaldīšanos un cerēja aiz- lavīties prom bez trokšņa.