Cilvēks dzirdēja, ka radījums vairākas reizes smalsta pa krūmiem, tad norimst, acīmre­dzot klausījās. Viņam radās kāda doma. Turpat pie rokas gadījās sauss koka gabals. Piesardzīgi aptaustījis vis­apkārt, lai pārliecinātos, ka tuvumā nav nekā tāda, kas

traucētu atvēzēties, viņš pacēla koku un meta. Gabals nebija nekāds lielais, tas aizlidoja tālu un ar troksni iekrita krūmos. Viņš dzirdēja, ka radījums metas uz to vietu, un tūlīt rāpoja prom. Tā viņš lēni un uzmanīgi rā­poja, kamēr ceļgali bija mitri no piemirkušās sūnas. Ieklausoties bija dzirdami tikai vēja kaucieni un no zariem krītošo pilienu pakšķi. Tikpat uzmanīgi viņš piecēlās, pie­skrēja pie mūra sienas, pārrāpās tai pāri un nolēca otrā pusē uz ceļa.

Taustīdamies viņš izstūma velosipēdu no krūmu pu­dura un sagatavojās kāpt virsū. Viņš ar vienu kāju jau grieza lielo zobratu, lai nostādītu pedāli ērtākā stāvoklī, kad izdzirdēja zemē viegli un acīmredzot uz kājām noie- cam smagu radījumu. Viņš bez vilcināšanās metās bēgt, stumdams velosipēdu, tad ieskrējies uzlēca uz tā, noķēra pedāļus un šāvās uz priekšu. Aizmugurē bija dzirdama strauja kāju dipoņa uz putekļainā ceļa, bet viņš uzņēma ātrumu un atrāvās no vajātāja.

Par nelaimi, viņš bija sācis braukt nevis uz pilsētu, bet uz pretējo pusi un tagad laida pret pakalniem.