
— Jūs esat misters Vords? — Jautājums likās Deivam tik muļķīgs, ka tas nokaitināja viņu vēl vairāk. Viņš vispār nebija domājis uzdot šo jautājumu.
— Jā, — atbildēja vīrietis. — Bet kas jūs tāds esat?
— Harijs Benkrofts, — sameloja Deivs. — Jūs mani nepazīstat, un mans vārds jums neko neizteiks.
— Jūs likāt pateikt, ka pagājušo nakti esat bijis Dzirnavu ielejā?
— Jūs tur dzīvojat, vai ne? — atjautāja Deivs, aizdomīgi pašķielēdams uz sterjogrāfisti.
— Dzīvoju. Kāpēc jūs ieradāties pie manis? Esmu ļoti aizņemts.
— Es gribētu parunāt ar jums vienatnē, ser.
Misters Vords ātri uzlūkoja viņu ar vērtējošu skatienu,
padomāja un teica:
— Pārtrauksim uz dažām minūtēm, mis Potere.
Meitene piecēlās, savāca papīrus un izgāja no kabineta.
Deivs ziņkāri skatījās uz misteru Vordu, kamēr tas pārrāva vina tikko radušos domu ķēdi.
— Nu?
— Pagajušajā naktī es biju Dzirnavu ielejā, — Dčivs nedroši iesāka.
— To es jau dzirdēju. Ko jūs vēlaties?
Deivā nobrieda neiedomājama pārliecība.
— Es biju jūsu mājā, pareizāk sakot, jūsu dārzā.
