Kapitālisma džungļos mazo cilvēku draud aprīt ne vien kibernētiski roboti, bet arī naudasmaisi, partiju bosi, gangsteru bandas un valdības aparāts; to apvij ar indīgiem taustekļiem reklāmu firmas un tresti, kas producē masām domāto kultūras surogātu . .. Un, lūk, simpatizēdami vienkāršajam cilvēkam, t. i., būtībā — tautai, drosmīgākie fantasti rada tā dēvēto brīdinājuma literatūru. Bredberija stāsts «451° pēc Fārenhcita», kurā tēlaini un ar milzīgu emocionālu spēku parādīts imperiālisma fašizācijas šaušalīgais rezultāts, zināmā mērā ir kļuvis par šī fantastikas paveida etalonu.
Pretēji buržuāziskajiem fantastiem mūsu rakstnieki savos darbos var izvirzīt konstruktīvas idejas, ieskicēt gaišu perspektīvu un visdramatiskākajās situācijās, kādas vien iedomājamas, parādīt cilvēciski sarežģītus un vienlaikus diženus pozitīvu varoņu raksturus. Tā ir milzīga priekšrocība, kas saistīta gan ar autoru zinātnisko pasaules uzskatu, gan ar sociālistisko īstenību, kurā viņi dzīvo un, uz kuru balstoties, veido savus «iespējamā modeļus».
Tiesa, arī padomju vai, pareizāk, — sociālistiskajā fantastikā laiku pa laikam parādās romāni — brīdinājumi.