Taču aiz ārējās līdzī­bas šai gadījumā slēpjas dziļa, principiāla atšķirība. Rakstnieku marksistu darbos attē­lotajā nākotnes sabiedrībā drūmas situācijas un traģiski sarežģījumi nekad nav fatāli ne­izbēgami, bet rodas tikai kā vienas vai otras problēmas nepareiza vai nesavlaicīga risi­nājuma sekas. Tāda romāna — brīdinājuma lielisks paraugs ir Lema «Atgriešanās no zvaigznēm».

Protams, šā tipa stāstos un romānos traģis­kais fināls bieži vien ir neizbēgams. Taču jā­ievēro, ka autoru nolūks visos šajos gadīju­mos ir nevis veidot nākotnes modeli, bet gan atmaskot kapitālistisko dzīves veidu, tā sek­los, mietpilsoniskos ideālus, parādīt, kādas briesmas draud cilvēkiem, ja, aizraudamies ar civilizācijas materiālajiem labumiem, viņi pār­stāj rūpēties par gara kultūras attīstību.

Šāda veida daiļdarbi, kas, starp citu, nav retums arī padomju zinātnieku fantastiskajā literatūrā, ir tuvu rada pamfletiem (Lagina «Atavia proksima», «Patents AB» u. c.), jo arī tajos hiperbolizācija un groteska kalpo impe­riālisma antihumānās būtības spilgtākai iz­gaismošanai. Atšķirība te varbūt ir vienīgi tā, ka pamfletos traģiskajam piejaukts krietni vairāk smieklīgā.

Vispār, runājot par padomju zinātnisko fantastiku, jāuzsver, ka desmit piecpadsmit gados tā sakuplojusi nepieredzētos tempos un apmēros. Tagad ne tikai Maskavu un Ļenin- gradu, kur dzīvo Jefremovs, Strugacki, Dņep- rovs, Gansovskis, Gors, Martinovs, Varšav- skis un citi gan vecākās, gan arī jaunākās pa­audzes autori, var uzskatīt par šī žanra daiļ­darbu kalvēm.