Viņas lasījušas sludinājumu un nu ir atnākušas apskatīt pārdodamās lietas, lai priekšlaikus kādas izvēlētos. Kas varēja būt dabiskāk un nevainīgāk? Bet viss tas tomēr viņām ne­liedza starp šīm skaistajām lietām pētīt un meklēt pēc kurtizānes dzīves pēdām, jo par viņas dzīvi tās, droši vien, bija dzirdējušas brīnišķīgus nostāstus.

Bet, diemžēl, mistiskie noslēpumi bija miruši līdz ar dievieti, un, neskatoties uz visu lielo ziņkāri, šīm dāmām atklājās tikai tas, ko pārdeva pēc šo dārgo lietu īpašnie­ces nāves, bet ne tas, kas tika pārdots, viņai dzīvai esot.

Tomēr pirkšanas izvēle bija plaša. Atstātais manto­jums bija ārkārtīgi vērtīgs: bija rožu koka mēbeles, bija Sevras un ķīniešu vāzes, Saksijas statujas, zīds, samts, iašūvumi, — viss pārpilnībā.

Es klīdu pa istabām un vēroju augstās apmeklētājas, kūpas bija atnākušas agrāk par mani. Viņas iegāja kā­dā istabā, kūpas sienas bija noklātas ar zīdu, un kūjā arī es gribēju iegriezties, kad viņas nāca ārā, smaidīda­mas un it kā savas ziņkāres kaunēdamās. Tas mani ieziņ- kāroja, un es nekavējoties iegāju istabā. Tā bija ne­laiķes ģērbistaba; neskaitāmos sīkumos te runāja no­mirējas izšķērdība.