—   Cik gara viņa būs, kā tu domā? — sieva iejautājās.

—   Grūti noteikt, — vīrs vērtēdams atbildēja. — Iespē­jams, ka viņa ir piecas pēdas vienu collu, bet varbūt arī piecas pēdas un trīs vai četras collas gara. Maldina viņas gaita, tieši tāda, kā tu attēloji, — gandrīz vai lidošana.

—  Jā, kā tad, — misis Patersona pievienojās. — Aiz enerģijas pārpilnības viņa, šķiet, visu laiku turas uz pirkstgaliem un nemitīgi ceļas arvien augstāk,

Stenlijs Patersons brīdi apsvēra.

—   Tā vien būs, — viņš izlēma. — Viņa tiešām ir ne­liela auguma. Bez kurpēm mērījot, es dotu tai piecas pē­das divas collas. Un svars, manuprāt, nebūs lielāks par simt desmit vai simt astoņām mārciņām — nu, visaug­stākais, simt piecpadsmit.

—   Nekādā ziņā viņa nesver simt desmit, — sieva pār­liecināti paziņoja.

—   Un, ja viņa būs apģērbusies, vēl pievienojot šo izne­sību (ko veido viņas dzīvīgums un gribasspēks), varu derēt, neviens viņu nesauks par maza auguma sievieti.

—   Es zinu gan šo tipu. — Sieva pameta ar galvu. — Satiec tādu kaut kur cilvēkos, un tev rodas sajūta, ka viņa, ja arī nav izteikti gara sieviete, tomēr sniedzas krietni pāri vidusmēram. Un tālāk — vecums?