Viendien viņi klaiņoja pa bērzu un lapegļu mežiem, pa nodzeltējušiem viršu laukiem, citdien rāpās Ben- lomonda stāvajās kraujās vai arī auļoja zirgos pa klusajām, pamestajām ielejām, vērodami, iepazīdami un apbrīnodami šo poēzijas apdvesto novadu, kuru vēl tagad dēvē par Robroja zemi, visas šīs slavenās vietas, ko tik cildeni apdziedājis Valters Skots. Vakaros, kad virs apvāršņa iedegās «Makferlcina lākturis», viņi domīgi klīda pa seno galeriju, kuras robotie mūri apjoza Malkolmas pili, un, apsēdušies uz kāda akmens bluķa, dabas klusuma apņemti, blāvās mēness gaismas apspīdēti, kalnu virsotnēm pamazām tinoties nakts ēnās, aizmirsa visu pasauli un iegrima tai apskaidrotajā aizmirstībā, tai divatnības burvībā, kāda zemes virsū atvēlēta vienīgi mīlošām sirdīm.
Tā pagāja viņu laulības pirmie mēneši. Taču lords Glenervens neaizmirsa, ka viņa sieva ir slavena ceļotāja meita. Viņam šķita, ka lēdija Helēna mantojusi tēva tieksmes, un viņš nebija maldījies. Tika uzbūvēts «Dunkans», kuram vajadzēja aizvizināt lordu un lēdiju Glenervenus uz skaistākajām zemēm pasaulē — pa Vidusjūras viļņu klaidu līdz pat Ege-
jas jūras salām. Kā lai attēlo lēdijas Helēnas prieku, kad vīrs nodeva «Dunkanu» viņas rīcībā! Patiesi, vai var būt lielāka laime kā traukties kopā ar mīļoto pretī brīnišķīgajai grieķu zemei un redzēt uzlecam medus mēnesi pār krāšņajiem orienta krastiem!