Simtseptiņdesmit tonnu briga «Forvards» bija kuģis ar dzenskrūvēm un simtdivdesmit zirgspēku tvaika dzinēju. Šo brigu ostā itin viegli varēja samainīt ar citām. Bet, ja nezinātājs lajā neko sevišķu neievēroja, tad lietpratēja acs tomēr saskatīja zināmas īpatnības, kuras īstu jūrnieku nespēja maldināt.

Turpat netālu uz kuģa «Nautils» klāja stāvēja jūrnieku pulciņš un dažādi sprieda par «Forvarda» uzdevumu.

—     Ko nozīmē šāda takelāža? — kāds no viņiem vaicāja.

—    Tvaika kuģiem taču nemēdz būt tik daudz buru.

—     Jādomā, — bocmanis, vīrs ar platu, sārtu seju, at­bildēja, — šis kuģis ļaujas vairāk vējam nekā savam dzi­nējam, bet augšējās buras droši vien tādēļ tik lielas, ka apakšējās nereti tiks aizsegtas. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka «Forvards» dosies uz Arktikas vai Antarktikas jūrām, kur ledus kalni vēju aiztur vairāk, nekā labam, stipram kuģim vēlams..

—    Jums, acīm redzot, taisnība, Kornhila tēt, — trešais matrozis sacīja. — Bet vai redzējāt, cik taisni krīt jūrā kuģa priekšvadnis?

—     Turklāt, — bocmanis Kornhils piebilda, — tas bru­ņots ar asam bārdas nazim līdzīgu asmeni, kas spēj pār­šķelt uz pusēm katru trīsklāju kuģi, kam «Forvards» pilnā gaitā uzdrāztos virsū.