Un, ja viņš komandē, tad brauks jūrā, un, ja brauks jūrā, tad ņems līdzi arī doktoru Kloboniju.

—   Bet, saprotams, doktor, esmu Ričards Šendons, ir arī briga «Forvards», un tā patiesi dosies jūrā.

—    Gluži loģiski, — atviegloti uzelpojis, atteica dok-, tors, — gluži loģiski. Un tieši tāpēc jūs redzat mani tik priecīgu, jūtos svētlaimes kalngalos. Tādu izdevību sen jau gaidīju, karsti vēlējos piedalīties ekspedīcijā. Ar jums, kaptein …

—    Piedodiet, — Šendons grasījās iebilst.

—    Es ticu, — viņā neklausīdamies, Klobonijs turpināja, — ka ar jums mēs tiksim tālu un neatkāpsimies ne pē­das.

—    Bet… — Šendons vēlreiz lūkoja viņu pārtraukt.

—    Jūs taču esat pierādījis savas spējas, kaptein, esmu daudz par jums dzirdējis. Jā, jūs nenoliedzami esat brašs jūrnieks!

—    Ja vēlaties …

—    Nē, es nevienam neļaušu kaut mirkli apšaubīt jūsu vīrišķību, drosmi un prasmi, pat ne jums pašam! Ja kap­teinis izraudzījies jūs par savu palīgu, viņš zina, ko dara, es galvoju!

—     Bet ne jau par to ir runa! — Šendons sāka kļūt ne­pacietīgs.

—     Par ko tad īsti? Lūdzu, nemociet mani ilgāk!