Pie joda, jūs taču nelaižat mani pie vārda! Sakiet,
doktor, — kas jūs ierosināja piedalīties «Forvarda» ekspedīcijā?
— Vēstule, kāda ļoti laipna vēstule; te, lūk, tā ir, drosmīgā kapteiņa ļoti lakoniskā, taču pilnīgi pārliecinošā vēstule.
Un ar šiem vārdiem doktors Šendonam pasniedza šāda satura vēstuli:
«Invernesa, 1860. gada 22. janvārī.
Doktoram Klobonijam Liverpūlē.
Ja doktoram Klobonijam labpatiktu doties garākā ekspedīcijā ar kuģi «Forvards», lai viņš ierodas pie kapteiņa vietnieka Ričarda Šendona, kurš attiecīgi tik$ informēts.
«Forvarda» kapteinis K. Z.»
— Šī vēstule pienāca šorīt, un te nu es esmu, gatavs kāpt kuģī kaut vai tūlīt.
— Vai jūs maz zināt, doktor, kāds būs šā ceļojuma galamērķis?
— Ne jausmas, bet tas nav svarīgi, galvenais — es kaut kur braukšu! Mani dēve par lielu zinātnieku; tas ir maldīgi, kaptein, es nezinu itin neko. Un, ja esmu sacerējis dažas diezgan populāras grāmateles, — nav mana vaina; lasītāji ir pārāk žēlīgi, ja tās pērk! Ticiet man, es neko nezinu, zinu tikai to, ka esmu liels nejēga. Un te man tiek piedāvāta iespēja papildināt vai, pareizāk sakot, uzlabot zināšanas medicīnā, hirurģijā, vēsturē, ģeogrāfijā, botānikā, mineraloģijā, konhioloģijā, ģeodēzijā, ķīmijā, mehānikā un hidrogrāfijā; ko vēl vairāk? Esmu ar mieru un lūgties sevi nelikšu, nudien.