Šendons vēstuli turēja rokā, nevērdams vaļā.
— Lasiet taču! — nepacietīgi teica doktors.
Kapteiņa palīgs palūkojās aploksnē. Uz tās nebija norādīta ne adrese, ne datums, bija rakstīts vienīgi:
«Vecākajam leitnantam Ričardam Šendonam uz brigas «Forvards».»
Atplēsis aploksni, Šendons lasīja:
«Brauciet uz Farvela ragu, tas jums jāsasniedz 20. aprīlī. Ja kapteinis tur neieradīsies, šķērsojiet Dēvisa šaurumu un pa Bafina jūru dodieties uz Melvila līci.
«Forvarda» kapteinis K. Z.»
Rūpīgi salocījis lakonisko vēstuli, Šendons to iebāza kabatā un pavēlēja braukt prom. Austrumvēja kaucieniem cauri skanēja viņa balss, kurai bija kāda īpaša svinīga pieskaņa.
Drīz vien «Forvards» izgāja no dokiem un Liverpūles loča nelielās laiviņas pavadībā, kura pa gabalu sekoja brigai, iepeldēja Mērsi straumē. Pūlis garām Viktorijas dokiem devās uz ārējo krastmalu, lai pēdējo reizi pamestu skatienu fantastiskajā kuģī. Tam steidzīgi tika uzvilktas abas marsburas, foks un bezanbura, un šādā burojumā «Forvards», sava vārda cienīgā ātrumā apbraucis Birken- hedas ragam, nozuda Īrijas jūrā.