— Taisnība, Džonson, bet, ja vēlamies divdesmitajā aprīlī ieraudzīt Farvela ragu, tad nepieciešams iedarbināt tvaika dzinēju, pretējā gadījumā mūs aiznesīs uz Labra- doras piekrasti… Volla kungs, lieciet kurināt krāsnis.
Kapteiņa vietnieka pavēles izpildīja; stundu vēlāk tvaika spiediens jau bija pietiekami liels; buras tika nolaistas, un skrūve, ar lāpstiņām kuļot ūdeni, sparīgi dzina brigu pretī ziemeļrietumu vējam.
VI
LIELĀ ZIEMEĻU STRAUME
Drīz vien parādījās aizvien lielāki putnu bari: šie drūmās piekrastes iemītnieki — vētrasputni, jūras kaijas un gargāles vēstīja par Grenlandes tuvumu. «Forvards» ātri virzījās uz ziemeļiem, pamezdams gaisā aiz sevis melnu, garu dūmu strūklu.
Otrdien, 17. aprīlī, ap vienpadsmitiem rītā locis ievēroja pirmo «ledus debesi» Tā atradās vismaz divdesmit jūdžu uz ziemeļrietumiem. Žilbinoši baltā josla par spīti pabiezajai mākoņu segai spilgti apgaismoja daļu atmosfēras horizonta tuvumā. Šo dabas parādību pieredzējušie kuģinieki labi pazina un pēc staru laušanas stipruma sprieda, ka spožā gaisma nāk no plašiem ledus laukiem, kuri atrodas ārpus redzes loka, vairāk nekā trīsdesmit jūdžu no brigas.
Pret vakaru no dienvidiem sāka pūst labs ceļa vējš; Šendons lika uzvilkt buras un, lai ietaupītu ogles, pārtraukt katlu kurināšanu. «Forvards» ar savu marsburu, loku un brāmburu straujā gaitā tuvojās Farvela ragam.